Internets ir kā koks ar diviem galiem. Skolotāji un skolēni iegūst plašu informācijas apjomu un ar saviem sasniegumiem var dalīties visā pasaulē. Tomēr paļauties tikai uz internetu mācību procesā nav vēlams. Pedagogi atzīst, ka ir sava veida izglītības apdraudējums, ja skolēni mācīsies tikai no internetā sniegtās informācijas. Un internetā arī mācības dažreiz nav par brīvu un ir jāņem бърз кредит lai varētu nomaksāt skolu!

Darba ētika
Jaunieši, kas no agras bērnības izmanto datoru un internetu pazīst tikai spēļu lapas, un izklaides portālus. Mācīties internetā ir grūti, jo ik pa laikam somas novērš vēlme noskatīties turpat kādu iemīļotu seriālu vai uzspēlēt datorspēles. Internets bez liekas meklēšanas un pūliņa sniedz rezultātus, padarot jauniešus slinkus. Tie nenovērtē sava darba nestos augļus, jo informācija ir pārāk viegli pieejama. Skolēni, mācoties internetā, nespēj efektīvi pārvaldīt savu brīvo laiku. Bieži vien tie sāk ar izklaides lapām, atstājot mācīšanos uz vēlu vakaru un pēdējo darāmo lietu sarakstā. Bet, kā zināms, vēlā vakarā smadzenes vairs nestrādā tik efektīvi, un mājas darbu nav iespējams izpildīt korekti.

Uzmanības koncentrēšana
Viss, kas saistīts ar internetu, ir ātrs. Meklēšana notiek sekunžu laikā, studentam tikai izvēloties konkrētu lapu, kuru atvērt. Pat mācību kursi, kuri tiek izmantoti mācību procesā, atveras ļoti ātri un gatavi izglītot jaunieti sekunžu laikā. Šo dažu piemēru pamatā, ir viegli saprast, kāpēc jaunietim skolā ir grūti koncentrēties uz 40 minūšu, vai pat ilgāku, skolotāja runāšanu. Viņi ir pieraduši, ka video materiālu var apturēt, aiziet pēc sviestmaizes, un turpināt studēt. Taču reālā dzīvē viņiem ir jāklausās bez nekādiem speciāliem starpbrīžiem. Skolā skolēni nevar paši plānot savu mācīšanās plānu. Aizejot uz tualeti, tiek palaista garām daļa no mācību vielas, kuru skolotājs speciāli vairs neatkārtos. Izmantojot internetu un sazināšanos sociālajā vidē ar klasesbiedriem, padara arvien grūtāku un nepatīkamāku uzstāšanos visas klases priekšā, prezentējot kādu projektu. Skolēni baidās sazināties, diskutēt uzdot jautājumus, jo, par muļķīgiem jautājumiem visi smiesies.

Špikošana
Interneta ir pieejami resursi no visas pasaules. Skolēni var atrast testa rezultātus, ko ir pildījuši citas skolas audzēkņi. Zinot kontroldarbā uzdotos jautājumus, skolēnam nerodas vēlme pašam mācīties, bet atrast atbildes ar interneta palīdzību. Skolēni maz lasa grāmatas, kā rezultātā tie sameklē internetā konspektus no obligātās literatūras saraksta, kas bija jāizlasa vasarā. Ļoti viegli ir atrast pētnieciskos darbus, esejas un konspektu par praktiski jebkādu tēmu. Šādu projektu un citu autoru darbu izmantošana, gala rezultātā noved pie akadēmiskas krāpšanas, plaģiātisma un sliktām sekmēm. Pedagogi ir mēģinājuši cīnīties ar šādām krāpšanās iespējām, izveidojot internetā vietnes, kas salīdzina iesniegto rakstu ar internetā iespējamo informāciju. Iegūt informāciju no interneta nav aizliegts, taču nedrīkst kopēt vārd vārdā, ir jābūt savai domai par konkrēto tēmu. Šāda krāpšanās skolā var izaudzināt sabiedrību, kas strādā sfērās, ko patiesībā nesaprot. Vai jums būtu patīkami apzināties, ka ejat pie ārsta, zinot, ka viņš studiju laikā darbus rakstījis nevis uz paša iegūtas informāciju bāzes, bet gan špikojot no citiem darbiem.

Fiziskā attīstība
pavadot daudzas stundas gan mācoties, gan spēlējot spēles, jaunieši ir kļuvuši fiziski neaktīvi. Mācības reālā dzīvē liek katru rītu svaigā gaisā doties uz skolu, nodarboties ar sportu; attīstīt savu prātu un ķermeni. Tāpēc nevar tikai pozitīvi vērtēt tās skolas, kas cenšas ieviest arvien vairāk inovatīvu lietu mācību procesā. Vēl joprojām, iešana pie tāfeles, nodrošina skolēnam fizisku aktivitāti, nekā atķeksējot pareizo atbildi digitālajā tāfelē savā acu priekšā.

Raksts tapis sadarbībā ar Credx.eu/bg – безлихвен заем…