Kurš vēl atceras tos laikus, kad skolas projektiem informāciju meklējām enciklopēdijās un zinātniskajos žurnālos, cerībā, ka tur būs kāds noderīgs raksts? Mūžīgie ceļojumi uz bibliotēkām (skolas vai reģionālajām), gaidīšana rindā uz konkrēto grāmatu. Projektu dalībnieku sanāksmes notika faktiski tiekoties vienam ar otru, izrunājot visas nianses, un atkal turpinot darbu patstāvīgi mājās. To visu mūsdienu jaunieši ir vai nu piemirsuši, vai nekad nav darījuši. Šobrīd skolēni ar dažu taustiņu klikšķiem piekļūst lielam informācijas daudzumam, ka iešana uz bibliotēku un stundām ilgā meklēšana vairs neatmaksājas.

Informācijas iegūšana internetā
Teju 93% no studentiem savā mācību procesa laikā izmanto tikai internetā atrasto informāciju. Tikai atlikušais, procentuāli mazākais studentu skaits, atbalsta arī informācijas ieguvi no bibliotēkas grāmatu krājumiem. Internetā vispopulārākā lapa, kur meklēt noderīgu informāciju ir Wikipedija. Tā ir tulkota daudzās valodās, sniedzot iespēju visiem interesentiem atrast vajadzīgo informāciju. Milzīgo resursu apjoms, ko var iegūt datorā, padara smago grāmatu nēsāšanu par pilnīgi nevajadzīgu un novecojošu lietu. Tiem, kas ir apmeklējuši bibliotēkas, zina, ka gudrās, zinātniskās enciklopēdijas ir lielas un smagas. Internetā ir iespēja arī lasīt grāmatas: zinātniskas un izklaidējošas. Piemēram, Gūtenberga projekts izveidoja elektronisko bibliotēku internetā, sniedzot iespēju interesentiem apskatīt tiešsaistē vairāk neka 40 tūkstošus grāmatas. Paši skolotāji motivē skolēnus meklēt informāciju tieši internetā, uzsverot lielo apjomu, kāds šobrīd ir atrodams.

Sazināšanās sociālajos tīklos
Skolēni un studenti izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos viens ar otru. Tas lieki palīdz arī mācīšanās procesā. Var veidot diskusijas, uzaicinot visus klasesbiedrus vienā grupā. Nav jādomā kopīga vieta, kur visiem tikties dzīvē un pārrunāt svarīgus jautājumus. Nav jāuztraucas un jāsaskaņo laiki, jo agrāk vai vēlāk ziņa tiks izlasīta, kaut vai caur telefonu. Tās pašas programmas, kas ir datorā, var aplikāciju veidā instalēt jaunajos viedtālruņos, tādējādi esot ārpus mājas, turpināt sazināties ar klasesbiedriem par svarīgajiem projekta jautājumiem. Ar interneta palīdzību studenti viens otram var sūtīt laboratoriju darba paraugus, vai ko citu. Tiem, kas nav bijuši lekcijās, var aizsūtīt savu pierakstu klades uzņemtu fotogrāfiju, nav ar roku nekas jāpārraksta. Augstskolās arvien vairāk sāk ieviest datoru lietošanu lekcijās, tas ir, pierakstus var veikt rakstot uz klaviatūras. Sazināšanās ne tikai skolēnu un studentu vidū ir svarīga, tagad var sazināties arī ar pasniedzējiem, sūtīt vēstules un pielikumā ielikt gatavo projekta darbu.

Internetā pieejamie kursi
Papildus mācībām skolā, tu vari personīgi apgūt zināšanas, ko vari iegūt no internetā ievietotajiem kursiem. Populāri ir online kursi, kurus ievieto kādas sfēras speciālisti, ar mērķi izglītot pārējos. Tik, cik tev pašam pietiek pacietība un apņēmība, tik daudz tu iemācīsies savā brīvajā laikā. Arī esot slims, vari apgūt to, ko pārējie mācās skolā. Šādus kursus var apgūt vecāki, kuriem nav laika doties uz skolu, lai klātienē mācītos, jo mājās ir jāpieskata mazi bērni. Šādus kursus ir ļoti viegli savienot ar darbu, jo nav īpaši jāsaskaņo ar grafiku. Kad esi mājās un ir brīvs laiks, tad atver studiju video materiālu un mācies. Taču interneta kursi ir mazāk efektīvi kā mācīšanās klātienē, jo skolotāji ir ieinteresēti, lai apgūtā viela ir pilnībā izprasta, tāpēc cenšas atbildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Internetā tu vari uzrakstīt vēstuli, vai komentārā uzdot attiecīgo jautājumu, taču atbilde ne vienmēr ir sagaidāma uzreiz.